viens

維基詞典,自由的多語言詞典
參見:Viens

法語[编辑]

發音[编辑]

  • IPA(幫助)/vjɛ̃/
  • 文檔

動詞[编辑]

viens

  1. venir第一人稱單數現在時直陳式
  2. venir第二人稱單數現在時直陳式
  3. venir第二人稱單數命令式

拉丁語[编辑]

詞源[编辑]

vieō的現在分詞。

分詞[编辑]

viēns (属格 vientis); 第三類變格 one-termination 分詞

  1. 彎曲

變格[编辑]

第三類變格分詞。

單數 複數
格 / 性 陽/陰性 中性 陽/陰性 中性
主格 viēns vientēs vientia
屬格 vientis vientium
與格 vientī vientibus
賓格 vientem viēns vientēs
vientīs
vientia
奪格 viente
vientī1
vientibus
呼格 viēns vientēs vientia

1當純粹用作形容詞時。

拉脫維亞語[编辑]

詞源[编辑]

源自原始波羅的語 *eynos(發生 ey > ie 的換位;留意17世紀的庫爾蘭、瑟米加利亞部分方言仍保留 ey 的部分形式),源自原始印歐語 *éyno-, *éynos,源自*éy*óy (他,它)(波羅的語族以外的同源詞派生自*óy;對比原始印歐語 *óynos ())+ 後綴*-nos,原為形容詞。東波羅的語支同源詞(古普魯士語以外)詞首輔音為 v,可構擬出原始東波羅的語形式 *weinas。詞首音 *w 可能是輔音合併現象,或可能源自助詞 *w-*we-。 與立陶宛語 víenas古普魯士語 ains哥特語 𐌰𐌹𐌽𐍃 (ains)德語 eins英語 one古愛爾蘭語 oín古希臘語 οἰνός (oinós, 骰子的一點)拉丁語 ūnus(< *oinos)等同源。源出*eynos的還包括原始斯拉夫語 *inъ*edinъ*edьnъ ()教會斯拉夫語 ѥдинъ (jedinŭ)ѥдьнъ (jedĭnŭ)烏克蘭語俄語 оди́н (odín)白俄羅斯語 адзі́н (adzín)保加利亞語 еди́н (edín)捷克語斯洛伐克語波蘭語 jeden)。[1]

發音[编辑]

拉脫維亞語基數詞
 <  0 1 2  > 
    序數詞pirmais
    名詞化:vieninieks
本词条需要音频文件。如果您有麥克風,請錄製並上傳

數詞[编辑]

viens

  1. 數字
    pieci un viens ir seši五加等於六
    no diviem atņemt vienu二減
  2. 一的量
    viens galds, zimulis一張桌子,一根鉛筆
    viena tonna
    viens kilograms, litrs, metrs公斤、升、米
    vieni vārti, svārki, rati一扇大門,一條短裙,一輛馬車
    vienas mājas, bikses一個家,一條褲子
    pirms viena gada年前
    nosvērt vienu kilogramu sviesta公斤重的黃油
  3. 點鐘
    pulkstenis ir viens現在一點鐘
    pulkstenis ir pāri vieniem已經過了一點鐘
    no vieniem līdz diviem一點到兩點
    vilciens pienāk vienos火車一點鐘到站
  4. (算術, 作名詞) 個位
    saskaitīt vienus ar vieniem, desmitus ar desmitiem個位個位,十位加十位
  5. (作名詞) 一個(人、事物、動作)
    visi par vienu, viens par visiem人人為為人人
    visi kā viens團結一致
    viens, kas man rūp, ir laika trūkums我擔心的一件事就是時間不夠
    runāt vienu, bet darīt (ko) citu一套,做一套
    viena dziedāja, otra spēlēja一個女孩在畫畫,其他人在玩
  6. 表示不定
    vienā jaukā dienā一個好日子
    tur jūs viens gaida有一個人在那裡等你
  7. 表示相同
    viens un tas pats一個
    atkārtot vienu un to pašu重複同樣的事情
    vienā laikā
    vienā ritmā相同的節奏
    būt vienos gados年齡相同
    abi domāja vienu domu兩個人想法相同
    viena lieluma priekšmeti同樣大小的物體
  8. 獨自
    viens pats, viena pati他自己,她自己
    viņš dzivo gluži viens他完全是一個人生活
    mēs ar brāli palikām vieni我和兄弟獨自待在家裡
  9. (+ otrs) 些許
    viens otrs to apšauba有些人表示懷疑
    vienā otrā gadījumā, vietā在一些情況、地方
  10. (+ otrs, 用格不同) 互相
    cienīt vienam otru互相尊重
    viņi tuliņ pazina viens otru他們馬上認出了彼此
    viņi palīdz viens otram他們互相幫助
    iet viens aiz otra一個跟著一個走
    labi izturēties vienam pret otram互相善待
  11. (+ no) ……中的一個
    viņš ir viens no labākajiem mūsdienu rakstniekiem他是當代優秀作家之一
    tas ir viens no tiem gadījumiem, kas liek padomāt這是值得讓人思考的案例之一
    viens no diviem - jā vai nē要麼是,要麼不是 (字面意思是「兩個選擇之一:要麼是,要麼不是」)
  12. 表示持續處於某種狀態
    zirgs ir vienās putās馬十分不安
    māja stāv vienās liesmās房子著火了
    runāt vienā gabalā一直在說話
    dzīvot vienās bailēs生活在恐懼之下
  13. 用於增強語義
    viņš ir viens kārtīgs cilvēks他真是個整潔的人
    ak tu viens palaidni!啊,你真是個頑皮鬼!
    tā mūsu Beņa ir gan viena! ko tik viņa sadomā, to izdara, lai vai kas...our Beņa is really one (woman)! whatever she fancies, she does, no matter what...

使用注意[编辑]

一般使用中多用 viens,只有唯複數名詞會用複數形。另外,在“現在一點鐘”的表達中會用單數形 viens,而與後置詞連用時則用複數形 vieniem(如短語“在一點鐘”)。

變格[编辑]

同類詞彙[编辑]

派生詞[编辑]

參見[编辑]

參考資料[编辑]

  1. Karulis, Konstantīns (1992), “viens”, Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca [拉脫維亞語語源詞典] (拉脫維亞語), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7