借自拉丁語 nūtus (“點頭”, 名詞)。
nuto m (複數 nuti) (書面，罕用)
- 點頭
- 近義詞：cenno
- (比喻義) 意志，命令
- 近義詞：volere、volontà
*nuō 的反覆體動詞。
nūtō (现在时不定式 nūtāre，完成时主动式 nūtāvī，目的动名词 nūtātum)；第一类变位
- 點頭
- 發出訊號或手勢以命令
- (比喻義) 搖擺，搖晃
- (比喻義) 動搖，猶豫，懷疑
| nūtō (第一類變位)的變位
|
| 直陳式
|
單數
|
複數
|
| 第一人稱
|
第二人稱
|
第三人稱
|
第一人稱
|
第二人稱
|
第三人稱
|
| 主動
|
現在時
|
nūtō
|
nūtās
|
nūtat
|
nūtāmus
|
nūtātis
|
nūtant
|
| 未完成過去時
|
nūtābam
|
nūtābās
|
nūtābat
|
nūtābāmus
|
nūtābātis
|
nūtābant
|
| 將來時
|
nūtābō
|
nūtābis
|
nūtābit
|
nūtābimus
|
nūtābitis
|
nūtābunt
|
| 完成時
|
nūtāvī
|
nūtāvistī,
nūtāstī1
|
nūtāvit,
nūtāt1
|
nūtāvimus,
nūtāmus1
|
nūtāvistis,
nūtāstis1
|
nūtāvērunt,
nūtāvēre,
nūtārunt1
|
| 過去完成時
|
nūtāveram,
nūtāram1
|
nūtāverās,
nūtārās1
|
nūtāverat,
nūtārat1
|
nūtāverāmus,
nūtārāmus1
|
nūtāverātis,
nūtārātis1
|
nūtāverant,
nūtārant1
|
| 將來完成時
|
nūtāverō,
nūtārō1
|
nūtāveris,
nūtāris1
|
nūtāverit,
nūtārit1
|
nūtāverimus,
nūtārimus1
|
nūtāveritis,
nūtāritis1
|
nūtāverint,
nūtārint1
|
| 被動
|
現在時
|
nūtor
|
nūtāris,
nūtāre
|
nūtātur
|
nūtāmur
|
nūtāminī
|
nūtantur
|
| 未完成過去時
|
nūtābar
|
nūtābāris,
nūtābāre
|
nūtābātur
|
nūtābāmur
|
nūtābāminī
|
nūtābantur
|
| 將來時
|
nūtābor
|
nūtāberis,
nūtābere
|
nūtābitur
|
nūtābimur
|
nūtābiminī
|
nūtābuntur
|
| 完成時
|
nūtātus + 現在主動直陳形 of sum
|
| 過去完成時
|
nūtātus + 未完成主動直陳形 of sum
|
| 將來完成時
|
nūtātus + 將來主動直陳形 of sum
|
| 虛擬式
|
單數
|
複數
|
| 第一人稱
|
第二人稱
|
第三人稱
|
第一人稱
|
第二人稱
|
第三人稱
|
| 主動
|
現在時
|
nūtem
|
nūtēs
|
nūtet
|
nūtēmus
|
nūtētis
|
nūtent
|
| 未完成過去時
|
nūtārem
|
nūtārēs
|
nūtāret
|
nūtārēmus
|
nūtārētis
|
nūtārent
|
| 完成時
|
nūtāverim,
nūtārim1
|
nūtāverīs,
nūtārīs1
|
nūtāverit,
nūtārit1
|
nūtāverīmus,
nūtārīmus1
|
nūtāverītis,
nūtārītis1
|
nūtāverint,
nūtārint1
|
| 過去完成時
|
nūtāvissem,
nūtāssem1
|
nūtāvissēs,
nūtāssēs1
|
nūtāvisset,
nūtāsset1
|
nūtāvissēmus,
nūtāssēmus1
|
nūtāvissētis,
nūtāssētis1
|
nūtāvissent,
nūtāssent1
|
| 被動
|
現在時
|
nūter
|
nūtēris,
nūtēre
|
nūtētur
|
nūtēmur
|
nūtēminī
|
nūtentur
|
| 未完成過去時
|
nūtārer
|
nūtārēris,
nūtārēre
|
nūtārētur
|
nūtārēmur
|
nūtārēminī
|
nūtārentur
|
| 完成時
|
nūtātus + 現在主動虛擬形 of sum
|
| 過去完成時
|
nūtātus + 未完成主動虛擬形 of sum
|
| 命令式
|
單數
|
複數
|
| 第一人稱
|
第二人稱
|
第三人稱
|
第一人稱
|
第二人稱
|
第三人稱
|
| 主動
|
現在時
|
—
|
nūtā
|
—
|
—
|
nūtāte
|
—
|
| 將來時
|
—
|
nūtātō
|
nūtātō
|
—
|
nūtātōte
|
nūtantō
|
| 被動
|
現在時
|
—
|
nūtāre
|
—
|
—
|
nūtāminī
|
—
|
| 將來時
|
—
|
nūtātor
|
nūtātor
|
—
|
—
|
nūtantor
|
| 非定形
|
主動
|
被動
|
| 現在時
|
完成時
|
將來時
|
現在時
|
完成時
|
將來時
|
| 不定式
|
nūtāre
|
nūtāvisse,
nūtāsse1
|
nūtātūrum esse
|
nūtārī
|
nūtātum esse
|
nūtātum īrī
|
| 分詞
|
nūtāns
|
—
|
nūtātūrus
|
—
|
nūtātus
|
nūtandus
|
| 動詞性名詞
|
動名詞
|
目的分詞
|
| 屬格
|
與格
|
賓格
|
奪格
|
賓格
|
奪格
|
| nūtandī
|
nūtandō
|
nūtandum
|
nūtandō
|
nūtātum
|
nūtātū
|
1至少有一個罕見的詩歌省音完成時形式有文獻記載。
- nuto in Charlton T. Lewis & Charles Short, A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press, 1879
- “nuto”, in Charlton T. Lewis (1891年) An Elementary Latin Dictionary，New York：Harper & Brothers
- nuto在Gaffiot, Félix (1934年) Dictionnaire illustré Latin-Français (拉丁語-法語詳解詞典)，Hachette中的內容
nuto
- (棄用) nyta 的過去時複數
nuto f
- nuta 的呼格單數
源自拉丁語 nūtus (“點頭”)。
nuto m (複數 nutos)
- 點頭
- (比喻義) 意志
