cilvēks

拉脫維亞語

Cilvēki

詞源

借自古東斯拉夫語 человѣкъ (čelověkŭ) （參見俄語 челове́к (čelovék)，源自原始斯拉夫語 *čelověkъ，源自更早的*kelověkъ）。由於此前該義的詞語缺失，vīrs (“男人”)也曾作“人”一義（參見立陶宛語 žmogùs, 拉丁語 homo）)；此詞也可能促進了本詞的借入。

發音

• 國際音標^(幫助): [tsìlvæ̀ːks]

• 音頻：

  (檔案)

名詞

cilvēks m (第1類變格)

1. 人，人類

   labs, jauns, jautrs cilvēks ― 好的/年輕的/愛玩的人

   gudrs cilvēks ― 智者

   noslēgts cilvēks ― 保守的/寡言的人

   cilvēka izcelšanās ― 人類起源

   cilvēka attīstība ― 人類發展

   cilvēka cieņa ― 人的尊嚴

   cilvēku sabiedrība ― 人類社會

   precēts cilvēks ― 已婚人士（多指男性）

   ģimenes cilvēks ― 家庭成員（多指男性）

   mieras cilvēks ― 愛好和平的人

2. 好人

   tie bija cilvēki, tur bērns varēja dzīvot ― 他們是好人，小孩子可以和他們一起過日子

3. 〈复〉 人民；人們

   uz ielas cilvēku pūlis ― 街上有一大群人

   ē, puiši! ē, meitas! ē, cilvēki! palīgā, palīgā! ― 嘿，小夥子們！嘿，姑娘們！嘿，各位！來幫幫忙吧！

變格

cilvēks的變格 (第一類變格)

	單數 (vienskaitlis)	複數 (daudzskaitlis)
主格 (nominatīvs)	cilvēks	cilvēki
賓格 (akuzatīvs)	cilvēku	cilvēkus
屬格 (ģenitīvs)	cilvēka	cilvēku
與格 (datīvs)	cilvēkam	cilvēkiem
工具格 (instrumentālis)	cilvēku	cilvēkiem
方位格 (lokatīvs)	cilvēkā	cilvēkos
呼格 (vokatīvs)	cilvēk	cilvēki

近義詞

• (人（群），人（們）)： ļaudis

派生詞

• alu cilvēks
• cilvēce
• cilvēcisks, cilvēciskums
• cilvēcība
• cilvēcīgs, cilvēcīgums

參見

• ļaudis
• bērns, sieviete, vīrietis