cilvēks
拉脫維亞語
[编辑]
詞源
[编辑]借自古東斯拉夫語 человѣкъ (čelověkŭ) （參見俄語 челове́к (čelovék)，源自原始斯拉夫語 *čelověkъ，源自更早的*kelověkъ）。由於此前該義的詞語缺失，vīrs (“男人”)也曾作“人”一義（參見立陶宛語 žmogùs, 拉丁語 homo）)；此詞也可能促進了本詞的借入。[1]
發音
[编辑]名詞
[编辑]cilvēks 陽 (第1類變格)
- 人，人類
- labs, jauns, jautrs cilvēks ― 好的/年輕的/愛玩的人
- gudrs cilvēks ― 智者
- noslēgts cilvēks ― 保守的/寡言的人
- cilvēka izcelšanās ― 人類起源
- cilvēka attīstība ― 人類發展
- cilvēka cieņa ― 人的尊嚴
- cilvēku sabiedrība ― 人類社會
- precēts cilvēks ― 已婚人士（多指男性）
- ģimenes cilvēks ― 家庭成員（多指男性）
- mieras cilvēks ― 愛好和平的人
- 好人
- tie bija cilvēki, tur bērns varēja dzīvot ― 他們是好人，小孩子可以和他們一起過日子
- 〈复〉 人民；人們
- uz ielas cilvēku pūlis ― 街上有一大群人
- ē, puiši! ē, meitas! ē, cilvēki! palīgā, palīgā! ― 嘿，小夥子們！嘿，姑娘們！嘿，各位！來幫幫忙吧！
變格
[编辑]| 單數 | 複數 | |
|---|---|---|
| 主格 | cilvēks | cilvēki |
| 屬格 | cilvēka | cilvēku |
| 與格 | cilvēkam | cilvēkiem |
| 賓格 | cilvēku | cilvēkus |
| 工具格 | cilvēku | cilvēkiem |
| 方位格 | cilvēkā | cilvēkos |
| 呼格 | cilvēk | cilvēki |
近義詞
[编辑]- (人（群），人（們）)： ļaudis
派生詞
[编辑]參見
[编辑]參考資料
[编辑]- ↑ Karulis, Konstantīns （1992），「cilvēks」，收錄於Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca [拉脫維亞語語源詞典][1]（以拉脫維亞語寫成），里加：AVOTS，→ISBN