nauda
參見：naudā
拉脫維亞語[编辑]
詞源[编辑]
源自原始波羅的語 *naudā- ← 原始印歐語 *newd-, *nowd- (“抓，拿來用”)，源自詞幹*new-, *now- (“打手勢，招手”) + d。語義發展可能是 “拿來用的東西” > “財產（包括牲口）” > “錢” (對比拉丁語 pecus (“羊，牛”), pecūnia (“財產，錢”))。與立陶宛語 naudà (“益處，效用；財產”), 哥特語 𐌽𐌹𐌿𐍄𐌰𐌽 (niutan, “達到，得到，享受”), 古英語 notu, nytt, 古高地德語 nuz (“使用，效用”) (德語 nutzen (“使用”)), 古諾爾斯語 naut (“牛”)等同源。[1]
發音[编辑]
| （文檔） |
名詞[编辑]
nauda f (第4變格)
- 錢
- metāla, papīra nauda ― 金屬貨幣，紙幣
- naudas maks ― 錢包
- sīka nauda, sīknauda ― 零錢
- liela nauda ― 大筆錢
- krāt naudu ― 省錢
- izdot, tērēt naudu ― 花錢
- pelnīt naudu ― 賺錢
- aizdot, aizņemties naudu ― 借出/入錢
- maksāt skaidrā naudā ― 現金支付
- (iz)mainīt naudu ― 找錢
- (ap)mainīt naudu ― 兌換貨幣
- viltot naudu ― 偽造錢幣
- spēlēt kārtis uz naudu ― 打牌賭錢
- naudas sods ― 罰款
- naudas ekonomiskās funkcijas ― 錢的經濟功能
- naudas apgrozība ― 貨幣循環
- naudas sistēma ― 貨幣系統
- preču vērtības naudas izteiksmē ― 以錢來衡量的商品價值
- 費用
- biedru nauda ― 入會費
- īres nauda ― 租金
- atvaļinājuma nauda ― 假日工資
- apdrošināšanas nauda ― 保險費
- kabatas nauda ― 零花錢
- dienas nauda ― 日工資
- slimības nauda ― 大病補助金
- zieda, ziedu nauda ― “份子錢”
變格[编辑]
nauda的變格 (第四類變格)
| 單數 (vienskaitlis) | 複數 (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| 主格 (nominatīvs) | nauda | — |
| 賓格 (akuzatīvs) | naudu | — |
| 屬格 (ģenitīvs) | naudas | — |
| 與格 (datīvs) | naudai | — |
| 工具格 (instrumentālis) | naudu | — |
| 方位格 (lokatīvs) | naudā | — |
| 呼格 (vokatīvs) | nauda | — |
派生詞[编辑]
參見[编辑]
參考資料[编辑]
- ↑ Karulis, Konstantīns. 1992, 2001. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. Rīga: AVOTS. ISBN 9984700127.
立陶宛語[编辑]
詞源[编辑]
名詞[编辑]
naudà f (复数 naudos) 重音模式 3, 4
派生詞[编辑]
相關詞彙[编辑]
新挪威語[编辑]
名詞[编辑]
nauda f
- naud的定單數。