mēle

參見：mele、Mele、melé、mêle、melē、mêlé 和 mēlē

拉特加萊語

詞源

同源詞包括拉脫維亞語 mēle。

發音

• 國際音標^(幫助): [ˈmʲæ̀ːlʲæ]
• 斷字：mēle

名詞

mēle f (指小 mēleite)

1. 舌頭
2. 語言

參考資料

• Template:R:ltg:Bukss:1973
• A. Andronov; L. Leikuma (2008年) Latgalīšu-Latvīšu-Krīvu sarunu vuordineica，Lvava，ISBN 978-9984-815-22-0，第 13 頁

拉脫維亞語

Mēle

詞源

源自原始波羅的語 *mel- ← 原始印歐語 *mel- (“擊打，推，撞，碾”) (參見malt (“碾”)、meli)。意思可能原來為“用來推、碾（食物的器官）”。與立陶宛語 melekė̃lis (“悬雍垂”), 方言俄語 ме́ля (mélja, “話匣子”)等同源。

發音

• 國際音標^(幫助): [mɛ̀ːlɛ]

音頻：

(檔案)

名詞

mēle f (第5變格)

1. (解剖學) 舌頭

   mēles ķermenis, muskuļi ― 舌體，舌肌

   mēles galotne ― 舌末梢

   mēles galiņš ― 舌尖

   mēles sakne ― 舌根

   mēles muguriņa ― 舌背

   rādīt mēli ― 伸出舌頭

   kaķis lok pienu ar mēli ― 貓用舌頭舔奶

   laizīt ar mēli ― 用舌頭舔

   mēli kļuvusi stīva, nevar parunā ― 他舌頭僵直，不能說話

   abiem mutes bija sausas, un viņi pārtrauca sarunas, lai mazliet sakrātu siekalas uz mēles ― 他們兩人都口乾舌燥，停下了談話，好讓嘴裡的口水潤一潤舌頭

   latviešu valodā izšķir augsta, vidēja un zema mēles pacēluma priekšējās rindas patskaņus ― 拉脫維亞語區分前元音中舌頭位置的高中低

2. (比喻義) 說話方式

   asa mēle ― 說話刻薄

   mēle kā nātre ― 說的話像蕁麻一樣（蜇人）

   ļauna mēle ― 壞話

   veikla mēle ― 說話機敏

   salda mēle ― 甜言蜜語

   mīlīga mēle ― 友善的話語

3. (動物的) 舌頭（作食材）

   mēles desa ― 舌頭腸

   sautēta mēle ― 燉舌頭

4. (過時) 語言

   latviešu mēle ― 拉脫維亞語

   vācu, franču mēle ― 德語，法語

   sveša mēle ― 外語

5. (比喻義) 潛在線人

   saņemt mēli ― 得到潛在的線人

6. 舌狀物體

   liesmu, uguns mēles ― 火舌

   zemes mēle ― 一小條土地

   zvana vara mēle klusēja ― 銅做的鐘舌沒有響起

變格

mēle的變格 (第五類變格)

	單數 (vienskaitlis)	複數 (daudzskaitlis)
主格 (nominatīvs)	mēle	mēles
賓格 (akuzatīvs)	mēli	mēles
屬格 (ģenitīvs)	mēles	mēļu
與格 (datīvs)	mēlei	mēlēm
工具格 (instrumentālis)	mēli	mēlēm
方位格 (lokatīvs)	mēlē	mēlēs
呼格 (vokatīvs)	mēle	mēles