infamatus

拉丁語

詞源

īnfāmō 的完成時被動分詞。

發音

• (古典) 國際音標^(幫助)：/in.faːˈmaː.tus/, [ĩː.faːˈmaː.t̪ʊs]
• (教會) 國際音標^(幫助)：/in.faˈma.tus/, [in.faˈmaː.t̪us]

分詞

īnfāmātus (阴性 īnfāmāta，中性 īnfāmātum); 第一/第二類變格 分詞

1. 被誹謗，被羞辱，聲譽受損
2. 被指責，被指控

變格

第一/第二類變格 adjective。

數	單數				複數
格 / 性	陽性	陰性	中性		陽性	陰性	中性
主格	īnfāmātus	īnfāmāta	īnfāmātum		īnfāmātī	īnfāmātae	īnfāmāta
屬格	īnfāmātī	īnfāmātae	īnfāmātī		īnfāmātōrum	īnfāmātārum	īnfāmātōrum
與格	īnfāmātō		īnfāmātō		īnfāmātīs
賓格	īnfāmātum	īnfāmātam	īnfāmātum		īnfāmātōs	īnfāmātās	īnfāmāta
奪格	īnfāmātō	īnfāmātā	īnfāmātō		īnfāmātīs
呼格	īnfāmāte	īnfāmāta	īnfāmātum		īnfāmātī	īnfāmātae	īnfāmāta

參考資料

• “infamatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers