cilvēks
拉脫維亞語[编辑]
詞源[编辑]
借自古東斯拉夫語 человѣкъ (čelověkŭ) （參見俄語 челове́к (čelovék)，源自原始斯拉夫語 *čelověkъ，源自更早的*kelověkъ）。由於此前該義的詞語缺失，vīrs (“男人”)也曾作“人”一義（參見立陶宛語 žmogùs, 拉丁語 homo）)；此詞也可能促進了本詞的借入。[1]
發音[编辑]
名詞[编辑]
cilvēks m (第1類變格)
- 人，人類
- labs, jauns, jautrs cilvēks ― 好的/年輕的/愛玩的人
- gudrs cilvēks ― 智者
- noslēgts cilvēks ― 保守的/寡言的人
- cilvēka izcelšanās ― 人類起源
- cilvēka attīstība ― 人類發展
- cilvēka cieņa ― 人的尊嚴
- cilvēku sabiedrība ― 人類社會
- precēts cilvēks ― 已婚人士（多指男性）
- ģimenes cilvēks ― 家庭成員（多指男性）
- mieras cilvēks ― 愛好和平的人
- 好人
- tie bija cilvēki, tur bērns varēja dzīvot ― 他們是好人，小孩子可以和他們一起過日子
- 〈复〉 人民；人們
- uz ielas cilvēku pūlis ― 街上有一大群人
- ē, puiši! ē, meitas! ē, cilvēki! palīgā, palīgā! ― 嘿，小夥子們！嘿，姑娘們！嘿，各位！來幫幫忙吧！
變格[编辑]
cilvēks的變格 (第一類變格)
近義詞[编辑]
- (人（群），人（們）)： ļaudis
派生詞[编辑]
參見[编辑]
參考資料[编辑]
- ↑ Karulis, Konstantīns (1992), “cilvēks”, Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca [拉脫維亞語語源詞典] (拉脫維亞語), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7