iet
參見：-iet
黎語[编辑]
發音[编辑]
詞源[编辑]
借自Lua错误 在Module:Languages/errorGetBy的第14行：The 語言、詞源語言或語系代碼 "nan-hai" in the second parameter is not valid (see Wiktionary:List of languages).。
名詞[编辑]
iet
數詞[编辑]
iet
參考資料[编辑]
- 文明英; 文京 (2006) 黎語基础教程[1], 北京: 中央民族大学出版社, ISBN 978-7-81108-001-8, OCLC 784096673
拉脫維亞語[编辑]
詞源[编辑]
不定式和現在時源自原始波羅的語 *eitei，源自原始印歐語 *h₁ey- (古現在時*eimu, *iemu 等被*h₁ey-的派生詞取代)。過去式源自原始波羅的語 *gā-，源自原始印歐語 *gʷeh₂- (“來”)，參見同源的立陶宛語 góti (“快走”), 英語 come。
發音[编辑]
| （文檔） |
動詞[编辑]
iet
iet（不及物，無變位，現在時 eju，ej，iet，過去時 gāju）
- 去，走，行走
- iet kājām ― 走路去
- lēni, ātri iet ― 慢，快走
- iet streidzīgā gaitā ― 匆忙去
- iet lieliem soļiem ― 大步走
- iet pa ceļu, cauri mežam ― 走在路上，穿過森林
- iet no istabas ārā ― 走出房間
- iet taisni uz priekšu ― 直走
- iet sešus kilometrus stundā ― 以6千米每小時的速度行走
- iet rikšos, rikšiem ― （馬）慢跑
- iet soļos, soļiem ― （馬）鬆開韁繩走
- (一般 + prom, projām “遠，離”) 離開
- cilvēki nāk un iet ― 人們來來往往
- ja nu viņa paliek, tad varu arī iet ― 如果她留下來，那我也可以走
- iet projām no tēva mājām ― 離開父親家
- iet projām no dzīves ― 離開生命（死亡）
- 去（做某事）
- iet ciemos ― 去拜訪
- iet pusdienās ― 去吃中午飯
- iet uz kino ― 去看電影
- iet sēnēs ― 去採蘑菇
- nav kur iet ― （他/她）無處可去
- iet atvaļinājumā ― 去度假
- iet palīgā, talkā ― 去幫助，救助
- iet gulēt ― 去睡覺
- iet pensijā ― 退休
- iet uzbrukumā ― 攻擊
- iet uz fronti ― 走到前面
- iet armijā ― 去參軍
- iet ļaudīs, dzīvē ― 走到人群中
- iet nāvē ― 赴死
- (口語, 一般用braukt) （乘坐交通工具）去
- nākošajā reisā laikam iesim uz Kubu ― 下次旅行，我們可能去古巴
- 經常性地去
- iet darbā, skolā ― 去上班，上學
- iet savās gaitās ― 走自己的路
- (+ ceļu “路”) 往某方向去
- iet tālu ceļu ― 走上長路
- iet savu, citu ceļu ― 走自己的，別人的路
- iet taisnu ceļu' ― 誠實做事 (字面意思是「走正直的路」)
- (腿，腳) 移動
- kad jau nav galvas, tad neiet arī kājas ― 沒有頭的時候，腳也不會走
- skatities, jauni puiši, kā meitām kājas gāja ― 男孩子們，看看女孩子的腿是怎樣走的
- (一般用第三人稱；指鳥、魚) 飛行，游動
- iet siļķu bari ― 一群鯡魚正在游動
- vai tu dzirdi, vai tu dzirdi, šonakt zosis projām iet ― 你聽到了嗎，你聽到了嗎，今夜鵝群要飛走了
- (動詞不定式) 加強動詞語氣。
- bijis skatīties mēnesi... cik naivi meli! kur tas dzirdēts, ka ietu kāds celties augšā no siltas gultas, lai ārā, saltumā, blenztu uz mēnesi? ― 我看見了月亮……多麼愚蠢的謊言！有誰聽過有人會從溫暖的床上起來，到寒涼的外面去看月亮？
- ej nu sazini ― 去弄明白
- ej nu sazini, kas dažreiz ir laime, kas nelaime! ― 去弄懂什麼是幸福，什麼是不幸！
- (車輛) 行駛，前往；開出
- 近義詞： aiziet
- vilciens iet ātri ― 火車走得快
- lidmašīna līdz galvaspilsētai iet vienu stundu ― 飛機在一小時內能到首都
- kapteiņa Vasnieka kuģis neies jūrā, jo kapteinis izguļ paģiras ― Vasnieks 船長的船不會下海，因為他喝醉了
- vilciens ies pēc 10 minūtēm ― 火車將在10分鐘後開出
- motorlaiva uz Pērnavu gāja rīta pusē ― 前往帕爾努的摩托艇早上開走了
- (物體) 移動
- baļķi iet pa upi ― 木材在河上漂動
- vējā smiltis iet pa gaisu ― 風吹起沙，在空中飄散
- bumba iet pāri laukuma sānu līnijai ― 球飛過了場地的邊線
- (第三人稱，指機械，尤指時鐘) 運作
- pulkstenis iet precīzi ― 時鐘走得準
- pulkstenis iet par ātru ― 時鐘走快了
- pulkstenis iet par lēnu ― 時鐘走慢了
- traktors iet kā pulkstenis ― 拖拉機像時鐘一樣運轉
- (第三人稱，指時間段、生命) 經過，流逝
- stundas iet ― 時間流逝
- iet uz pavasara pusi ― 已經快要到仲春了
- pulkstenis iet uz vieniem ― 快要到一點了 (字面意思是「時鐘快要轉到一點了」)
- kā saule riet un mēness riet, tā mūžs uz beigu stundu iet
- 如同日落月升，生命也將走到盡頭
- bet nu, kad mūžs jau gājis otrā pusē, / aizvien biežak Tebra prātā nāk ― but now that life has already gone to the other side (more than half of my life has passed), Tebra comes to (my) mind increasingly more often
- (一般用第三人稱，指自然現象) 移動
- mākoņi iet ― 雲飄動
- mēness iet ― 月亮在逐漸移動
- ledus iet ― 冰（被水流衝擊）漂動
- (第三人稱) 最終變得，最終將會
- no kopēja izvesto preču daudzuma apmēram 11 procenti iet eksportam ― 大約11%的產品會用作出口
- ražošanas procesā daļa materiālu iet atkritumos ― 生產的過程中，一部分材料會被浪費掉
- pavasarī dzīvniekiem iet nost vecā spalvā ― 春天，動物的舊皮毛會脫落
- pārsauļotā āda vēlāk iet nost ― 然後，被曬傷的皮膚會脫落
- (一些事件、過程) 變得，成為
- iet vairumā ― 增加
- iet mazumā ― 減少
- iet uz augšu ― 提升
- iet uz leju ― 變差
- iet plašumā ― 擴展
- iet uz labo pusi ― 變好
- iet uz slikto pusi ― 變壞
- iet uz beigām ― 完成
- iet uz galu ― 完成
- iet savu gaitu ― 獨立完成
- elle iet vaļā ― 壞事發生得快 (字面意思是「地獄是肆意行走的」)
- (第三人稱) 通過……實現
- visi norēķini iet caur krājkasi ― 所有的支付都通過儲蓄銀行
- formalitātes es paguvu jau nokārtot; vajadzīgs vēl tikai jūsu paraksts... oficiāli automašīna, protams, iet caur komisijas veikalu ― 我已經把手續都辦齊了，只差您的簽名……當然，正式來說，車會通過經銷商取得
- (第三人稱) 放進
- skapis neiet istabā iekšā ― 衣櫃放不進房間裡
- nagla viegli iet sienā ― 釘子很容易就打進了墻裡
- mucā iet 100 litru ― 這桶能裝入100升的東西
- vai jaunie cimdi iet rokā? ― 新手套合你的手嗎？
- zābaki neiet kājās ― 我的腳穿不進這靴子
- mētelis tikko iet mugurā ― 這外套我剛剛夠穿 (字面意思是「這外套剛剛好貼著我的背」)
- (第三人稱，指郵件) 寄送
- telegrammas iet ātri ― 電報送得快
- vēstule ies pāris dienu ― 信要幾天才能送到
- (第三人稱，指消息) 傳播
- par viņiem rakstīja frontes avīzes, bet pirmajās līnijās no mutes mutē gāja viņu leģendārā slava ― 知名的報社寫過關於他的報道，但他的傳奇故事是口口相傳的
- iet runa ― 謠言散佈開來
- (道路、門) 位於
- redzi tur pretī, augšā tos stabus? aiz tiem iet lielceļš ― 你看見那些桿子了嗎？後面就是公路
- tālu aiz siliem un gāršām ceļš iet augšā un lejā pa senjūras krastu ― 針葉林的那頭，道路在古老的海邊上下起伏
- robeža iet taisni starp abām dzīvojamām ēkām ― 邊界穿過兩棟樓之間
- durvis pa kreiso roku ved sānu istabā, otras durvis dibenā iet uz āru ― 左手邊的門是進偏房的，右手邊的門是出去的
- (第三人稱，指電影、戲劇) 上演
- “šodien kinoteatrī iet “Parmas klosteris,”” viņa ierunājās sērīgi... “bet mēs jau netiekam...” ― “今天《帕爾馬修道院》要上映了，”她有點失望地說道，……“但我們趕不上（去看）……”
變位[编辑]
iet 的變位
| 直陈式 (īstenības izteiksme) | 命令式 (pavēles izteiksme) | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| 现在时 (tagadne) |
过去式 (pagātne) |
将来时 (nākotne) | |||
| 第一人称单数 | es | eju | gāju | iešu | — |
| 第二人称单数 | tu | ej | gāji | iesi | ej |
| 第三人称单数 | viņš, viņa | iet | gāja | ies | lai iet |
| 第一人称复数 | mēs | ejam | gājām | iesim | iesim |
| 第二人称复数 | jūs | ejat | gājāt | iesit, iesiet |
ejiet |
| 第三人称复数 | viņi, viņas | iet | gāja | ies | lai iet |
| 连接式 (atstāstījuma izteiksme) | 分词 (divdabji) | ||||
| 现在时 | ejot | 现在主动 1 (Adj.) | ejošs | ||
| 过去式 | esot gājis | 现在主动 2 (Adv.) | iedams | ||
| 将来时 | iešot | 现在主动 3 (Adv.) | ejot | ||
| 命令式 | lai ejot | 现在主动 4 (Obj.) | ejam | ||
| 条件式 (vēlējuma izteiksme) | 过去主动 | gājis | |||
| 现在时 | ietu | 现在被动 | ejams | ||
| 过去式 | būtu gājis | 过去被动 | iets | ||
| 必需式 (vajadzības izteiksme) | 名词化形式 | ||||
| 直陈式 | (būt) jāiet | 不定式 (nenoteiksme) | iet | ||
| 条件式 1 | esot jāiet | 否定不定式 | neiet | ||
| 条件式 2 | jāejot | 动名词 | iešana | ||
派生詞[编辑]
- 帶前綴動詞：
- 其他派生詞：
相關詞彙[编辑]
中古荷蘭語[编辑]
詞源[编辑]
源自iewet，源自古荷蘭語 *iowiht ← ne << 原始日耳曼語 *ne + io + *wiht << 原始日耳曼語 *wihtą (“事物”)。
代詞[编辑]
iet
- 某事物
其他寫法[编辑]
派生語彙[编辑]
- 林堡語：get
副詞[编辑]
iet
其他寫法[编辑]
拓展閱讀[编辑]
- “iewet (I)”, Vroegmiddelnederlands Woordenboek[早期中古荷蘭語詞典], 2000
- “iewet (II)”, Vroegmiddelnederlands Woordenboek[早期中古荷蘭語詞典], 2000
- Verwijs, E.; Verdam, J. (1885–1929), “iet (I)”, Middelnederlandsch Woordenboek, The Hague: Martinus Nijhoff, ISBN 2859100695, 页I
威爾士語[编辑]
詞源[编辑]
借自方言中古英語 ȝet, ȝeat (“大門”)，源自古英語 ġeat。
發音[编辑]
名詞[编辑]
輔音變化[编辑]
| 輔音變化 | |||
|---|---|---|---|
| 原型 | 濁化 | 鼻音化 | h-音化 |
| iet | 無變化 | 無變化 | hiet |
| 注意：有些形式僅是推測，不是每種形式都一定存在。 | |||
拓展閱讀[编辑]
- R. J. Thomas, G. A. Bevan, P. J. Donovan, A. Hawke et al., editors (1950–present), “iet”, Geiriadur Prifysgol Cymru Online (Welsh), University of Wales Centre for Advanced Welsh & Celtic Studies
分类：
- 有國際音標的黎語詞
- 黎語詞元
- 黎語名詞
- 黎語數詞
- 派生自原始波羅的語的拉脫維亞語詞
- 派生自原始印歐語的拉脫維亞語詞
- 有國際音標的拉脫維亞語詞
- 拉脫維亞語words with broken intonation
- 拉脫維亞語words with level intonation
- 有音頻鏈接的拉脫維亞語詞
- 拉脫維亞語非詞元形式
- 拉脫維亞語動詞變位形式
- Inflections with a red link for singular
- 拉脫維亞語不及物動詞
- 拉脫維亞語詞元
- 拉脫維亞語動詞
- 有使用例的拉脫維亞語詞
- 拉脫維亞語口語詞
- 拉脫維亞語不規則動詞
- 源自古荷蘭語的中古荷蘭語繼承詞
- 派生自古荷蘭語的中古荷蘭語詞
- 派生自原始日耳曼語的中古荷蘭語詞
- 中古荷蘭語詞元
- 中古荷蘭語代詞
- 中古荷蘭語副詞
- 源自中古英語的威爾士語借詞
- 派生自中古英語的威爾士語詞
- 派生自古英語的威爾士語詞
- 有國際音標的威爾士語詞
- 威爾士語詞元
- 威爾士語名詞
- 威爾士語陰性名詞