septiņi

拉脫維亞語

詞源

源自不可變格的*septin（類比以-iņš結尾、複數-iņi的名詞），源自原始波羅的語 *septim，源自原始印歐語 *septḿ̥ (「七」)。與立陶宛語 septynì、古普魯士語 sep(t)mas (「第七」)、原始斯拉夫語 *sedmъ (「第七」)（代替原始斯拉夫語 *setь；後代語彙有教會斯拉夫語 седмь (sedmĭ)、俄語 семь (semʹ)、白俄羅斯語 сем (sjem)、烏克蘭語 сім (sim)、保加利亞語 се́дем (sédem)、捷克語 sedm、波蘭語 siedem等）、哥特語 𐍃𐌹𐌱𐌿𐌽 (sibun)、古高地德語 sibun、古英語 seofon、德語 sieben、英語 seven、赫梯語 šipta、梵語 सप्तन् (saptán)、古希臘語 ἑπτά (heptá)、拉丁語 septem等同源。

發音

拉脫維亞語基數詞

<  6	7	8  >
序數詞：septītais     乘數：septiņreiz     名詞化：septiņnieks     分數：septītdaļa
拉脫維亞語維基百科上關於的文章7 (skaitlis)

• 國際音標^(幫助)：[sɛptiɲi]

數詞

septiņi

1. 七

   trīs un četri ir septiņi ― 三加四等於七

   divreiz septiņi ir četrpadsmit ― 二乘七等於十四

   reizināt ar septiņi ― 乘七

   septiņi ir laimes skaitlis ― 七是個幸運數

   pie četriem pielikt septiņus ― 給四加七

2. 七個（帶單位）

   septiņi metri auduma ― 七米布

   pagaidīt septiņas minūtes ― 等七分鐘

   septiņi gadi, septiņus gadus vecs bērns ― 一個七歲的小孩

   septiņu stundu darbadiena ― 工作七小時的一天

3. 七點鐘

   pulkstenis ir septiņi ― 現在七點鐘

   septiņos no rīta ― 在早上七點鐘

   koncerts sākas septiņos vakarā ― 音樂會晚上七點鐘開始

變格

septiņi的變格

	陽性 (vīriešu dzimte)	陰性 (sieviešu dzimte)
主格 (nominatīvs)	septiņi	septiņas
賓格 (akuzatīvs)	septiņus	septiņas
屬格 (ģenitīvs)	septiņu	septiņu
與格 (datīvs)	septiņiem	septiņām
工具格 (instrumentālis)	septiņiem	septiņām
位格 (lokatīvs)	septiņos	septiņās
呼格 (vokatīvs)	—	—

相關詞彙

拉脫維亞語基數詞（0 - 19）

	—0	—1	—2	—3	—4	—5	—6	—7	—8	—9
0—	nulle	viens	divi	trīs	četri	pieci	seši	septiņi	astoņi	deviņi
1—	desmit	vienpadsmit	divpadsmit	trīspadsmit	četrpadsmit	piecpadsmit	sešpadsmit	septiņdesmit	astoņpadsmit	deviņpadsmit

參見

• skaitlis