auss
拉脱维亚语[编辑]
词源[编辑]
源自早期的复数形ausì，源自原始波罗的语 *aus- ← 原始印欧语 *h₂ṓws (“耳”)。源自原始波罗的语 ← 原始印欧语 *h₂ows-。与立陶宛语 ausìs, 古普鲁士语, ausins（宾格复数）, 教会斯拉夫语 ухо (uxo), 俄语 ухо (uxo), 白俄罗斯语 ву́ха (vúxa), 乌克兰语 ву́хо (vúxo), 捷克语, 波兰语 ucho, 哥特语 𐌰𐌿𐍃𐍉 (ausō) (< 原始日耳曼语 *ausan-, 古高地德语 ōra, 德语 Ohr, 阿维斯陀语 𐬎𐬱𐬌 (uši, “两耳，内心，理由”), 古希腊语 οὖς (oûs), 拉丁语 auris (< *ausis)等同源。[1]
发音[编辑]
名词[编辑]
auss f (第6变格)
- 〈解〉 耳
- ārējā, iekšējā auss ― 外，内耳
- pakasīt aiz auss ― 挠耳朵的后面
- spalvainas ausis ― 多毛的耳朵
- ausu ārsts ― 耳科医生
- auss eja ― 耳道
- auss iekaisums ― 耳 感染
- nedzirdīgas, kurlas ausis ― 聋耳
- saberzēt nosalušas ausis ― 揉揉冰冷的耳朵
- ausīs džinkst, dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc ― 耳鸣
- mūsu auss skaņas svārstības uztver tikai no 15 līdz 20000 hercu intervālā ― 我们耳能感觉到的声音范围仅仅是从15到20000赫兹
- suns aprimst kaukt un aizdomīgi paceļ ausis ― 狗停下吼叫，怀疑地竖起耳朵
- 〈喻〉 人
- slēpt ko no ziņkārām ausīm ― 不让……给好奇的人听到/发现
- 听力
- labas ausis ― 好的听力
- vājas ausis ― 不好的听力
- nē, es redzu: jūsu ausim mani vārdi ir tukša skaņa ― 不，我明白了：我的话对你来说不过是耳旁风
- (常〈复〉) 物件的耳形部位
- nolaist cepures ausis ― to let down (one's) hat ears
- būrtnīca ar ausīm ― a notebook with ears
- durvīs parādās večuks... ziemas cepures ausis nokarājas uz abām pusēm kā dažkārt zaķim ― an old man showed up at the door... the ears of his winter hat were hanging on both sides as bunny ears sometimes do
变格[编辑]
auss的变格 (第6类变格)
| 单数 (vienskaitlis) | 复数 (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| 主格 (nominatīvs) | auss | ausis |
| 宾格 (akuzatīvs) | ausi | ausis |
| 属格 (ģenitīvs) | auss | ausu |
| 与格 (datīvs) | ausij | ausīm |
| 工具格 (instrumentālis) | ausi | ausīm |
| 方位格 (lokatīvs) | ausī | ausīs |
| 呼格 (vokatīvs) | auss | ausis |
近义词[编辑]
- (听力)： dzirde
派生词[编辑]
参考资料[编辑]
- ↑ Karulis, Konstantīns (1992), “auss”, Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca [拉脱维亚语语源词典] (拉脱维亚语), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7