lasīt
外观
參見:lasit
拉脫維亞語
[编辑]詞源
[编辑]源自動詞lest (“用喙啄”;參見立陶宛語 lèsti、lēst “計算”),源自原始波羅的語 *les-tei, *lest-ti ← 原始印歐語 *les- (“摘,收集”),可能派生自詞幹*el- (“彎曲”),即“彎腰摘”。後來的意思“閱讀”類比德語 lesen,受拉丁語 legō (“閱讀;摘,收集”)影響。 同時發生了格標記變化:lasīt grāmatā burtus “摘書裡的文字” (類似lasīt mežā ogas “在森林裡摘莓果”) → lasīt grāmatā “在書裡閱讀”→ lasīt grāmatu “讀書”。與立陶宛語 lasýti (“摘莓果、採蘑菇”), 哥特語 𐌻𐌹𐍃𐌰𐌽 (lisan), 古高地德語 lësan (“撿起,收集”), 德語 lesen (“採摘(葡萄);閱讀”), 赫梯語 [具體何詞?] (/lis-/), [具體何詞?] (/les-/)等同源。[1]
發音
[编辑]音頻: | (檔案) |
動詞
[编辑]lasīt (第3類變位,現在時 lasu, lasi, lasa,過去式 lasīju) 〈及物〉
- 閱讀
- prast lasīt un rakstīt ― 知道如何讀寫
- lasīt par arhitektūru ― 讀有關建築的書
- lasīt daiļliteratūru ― 看虛構作品
- lasīt avīzes ― 看報紙
- lasīt romānu, dzejoli ― 看小說
- lasīt rakstu žurnālā ― 讀雜誌裡的文章
- lasīt paziņojumu, uzrakstu ― 讀 報告、碑文
- lasīt ēdienu karti ― 讀懂男人
- lasīt balsī, skaļi ― 大聲朗讀
- lasīt priekšā ― 大聲講
- viņš daudz lasa ― 他讀過很多書
- esmu lasījis, ka salas esot ļoti skaistas ― 我看到過說這些島嶼很漂亮
- vēstuli vajadzēja lasīt divas reizes ― 人要讀信兩遍
- vai viņš arī patiesi lasīja vai tik grāmatā skatījās, tas nav zināms ― 不清楚他是真在看書還是就盯著書而已
- Ģirts lasa medicīniskajās grāmatās nodaļas par galvas traumām ― Ģirts 在看醫書的頭部受傷部分
- Kad zēnu aizveda uz skolu, viņš jau brīvi lasīja un rēķināja ― 當他們把男孩兒送去上學的時候,他已經很會讀書和算術了
- 看懂,理解 (符號,記號,圖片,計劃)
- lasīt rasējumu ― 了解藍圖
- lasīt notis, partitūru ― 看懂記號,音符
- lasīt pēdas sniegā ― 看清雪中的足跡
- prast lasīt jūras kartes ― 明白如何看懂航海圖
- lasīt starp rindām ― 讀懂字裡行間的意思
- (心理狀態) 看透,猜透
- lasīt domas ― 看透(某人的)想法
- lasīt dvēselē, sirdī ― 讀懂(某人的)靈魂
- es lasu viņa sejā nožēlu un to, ka viņš jūtas ļoti nepatīkami ― 我能看出他臉上的後悔,猜到他感覺很不快
- (主題,話題) 開展教學/演講
- lasīt leksikogrāfiju ― 教詞典學
- etnogrāfijas kurss Latvijas Universitātē līdz 1938. gadam netika lasīts ― 1938年拉脫維亞大學開始教民族誌
- pašlaik dzejnieks jau lasa lekciju universitātē par mūsdienu kritikas jautājumiem ― 詩人現在在大學開展有關當代文學批評的講座
- man patiesībā ir neērti, jums te lasīt sprediķi ― 我現在對你說教也是挺尷尬的
- “Tēt, lūdzu, tikai nelasi lekciju!” Rita iesaucas ― “爹,求你了,別再說教了,” Rita 叫道
- (詩歌) 朗誦
- aktieri lasīja dzeju ― 演員朗誦詩歌
- Lidija Freimane vācu skatītājiem viņu dzimtajā valodā lasīja Plūdoņa “Atraitnes dēlu” ― Lidija Freimane 用德語(他們自己的愉悅)對德國觀眾朗誦 Plūdonis 的 “The Widow's Son”
- 採摘
- lasīt ogas, zēnes ― 採摘莓果、蘑菇
- lasīt nokritušos ābolus ― 摘掉落的蘋果
- lasīt mežā žagarus ― 撿森林裡的樹枝
- māte lasīs mežā sēnes ― 母親會去樹林摘蘑菇
- viņa lasīja zālītes un saknes, ar ko ārstēt slimniekus ― 她去採能治好病人的草藥
- pēcpusdienā puikas lasa nokritušās ozola zīles ― 下午男孩子們在摘橡子
- strazdi un zvirbuļi staigā turpat aiz mums un lasa sliekas un kukainīšus ― 椋鳥和麻雀走到我們後面,啄起蠕蟲和其他小昆蟲
- 從……摘下,拿出
- lasīt ārā graudus no pelavām ― 從麥稈上摘下穀粒
- lasīt no kastes lielākos ābolus ― 從木箱裡拿出最大的蘋果
- lasīt grozā ābolus ― 從籃子裡拿出蘋果
- lasīt kartupeļus maisā ― 把土豆(從地裡)摘起來放進袋子裡
- es lasīju no viņas matiem nobirušos ziedus ― 我撿起她頭上掉下來的花
- 〈罕〉 收集
- mana māte mazgāja buržujiem veļu un grīdas, lasīja pa pagalmiem lupatas, kaulus, pudeles, vecas kalošas ― 我母親把老闆家的衣服和地板弄乾淨,把後院裡的破布、骨頭、瓶子、舊鞋都集起來
- 〈罕〉 使人聚集
- (viņš) kopā lasa pulku ― (他)把一群人聚在一起
變位
[编辑]lasīt 的變位
直陈式 (īstenības izteiksme) | 命令式 (pavēles izteiksme) | ||||
---|---|---|---|---|---|
现在时 (tagadne) |
过去式 (pagātne) |
将来时 (nākotne) | |||
第一人称单数 | es | lasu | lasīju | lasīšu | — |
第二人称单数 | tu | lasi | lasīji | lasīsi | lasi |
第三人称单数 | viņš, viņa | lasa | lasīja | lasīs | lai lasa |
第一人称复数 | mēs | lasām | lasījām | lasīsim | lasīsim |
第二人称复数 | jūs | lasāt | lasījāt | lasīsiet, lasīsit |
lasiet |
第三人称复数 | viņi, viņas | lasa | lasīja | lasīs | lai lasa |
连接式 (atstāstījuma izteiksme) | 分词 (divdabji) | ||||
现在时 | lasot | 现在主动 1 (Adj.) | lasošs | ||
过去式 | esot lasījis | 现在主动 2 (Adv.) | lasīdams | ||
将来时 | lasīšot | 现在主动 3 (Adv.) | lasot | ||
命令式 | lai lasot | 现在主动 4 (Obj.) | lasām | ||
条件式 (vēlējuma izteiksme) | 过去主动 | lasījis | |||
现在时 | lasītu | 现在被动 | lasāms | ||
过去式 | būtu lasījis | 过去被动 | lasīts | ||
必需式 (vajadzības izteiksme) | 名词化形式 | ||||
直陈式 | (būt) jālasa | 不定式 (nenoteiksme) | lasīt | ||
条件式 1 | esot jālasa | 否定不定式 | nelasīt | ||
条件式 2 | jālasot | 动名词 | lasīšana |
反義詞
[编辑]派生詞
[编辑]- 帶前綴動詞:
- 其他派生詞:
參考資料
[编辑]- ↑ Karulis, Konstantīns (1992年),“lasīt”,Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca [拉脫維亞語語源詞典] (拉脫維亞語),Rīga:AVOTS,ISBN 9984-700-12-7